Sveiciens alfistēm un alfistiem!
Mani sauc Edijs un man ir 1971.gada Giulia 1300 Super.
Šī nav mana pirmā alfa un visticamāk arī nebūs pēdējā.. bet kāpēc Giulia?
Pirmais auto, kas atstāja paliekošu iespaidu bija Opa 2101 žigulis, tāpēc šī forma sirdij tuva.. protams alfas dizians un tehniskie pārākie risinājumi tiem gadiem neļāva skatīties citā virzienā..
Pirms pāris gadiem kādā auto muzejā iegādājos suvenīru - sarkanu Giulia 1600 Super 1/24 modelīti - katru dienu tas man stāvējis acu priekšā, tā arī nolēmu sākt medīt rokā braucamu versiju.
Meklēju variantus Mobile.de, runāju ar fričiem un flāmiem, lai saprastu kā tas vispār darās un kādas iespējas.. likās nereāli, bet tad parādijās šī skaistule...
Uzreiz sakontaktēju īpašnieku, mazliet apdomājos un nolēmu braukt pakaļ. Izskatīti tika visādi varianti - treileris, fūra, prāmis, pašgaita - vislabākais likās pašgaita un tā arī tika darīts - ar 156SW pirdām pakaļ uz Štutgarti (apskatīts arī Porsche muzejs, baigi labs, iesaku) un tad ar abām alfām atpakaļ tos 1900 km.. Fricis solīja, ka ar auto tehniski viss esot labi, tiekot braukts ikdienā arī lielākos gabalos un pa bāni, risks līdz LV netikt bij liels, bet tomēr nolēmu mesties iekšā piedzīvojumā...
Tehniski nekādu problēmu! iet kā pulkstens! arī laikapstākļi nepievīla, viss kā plānots, visu cieņu 44 gadīgajai dāmai!
Gadus protams redz un jūt, būs ko darīt, lai atgrieztu Giuliu jaunības dienu tonusā un skaistumā, bet tāds ir mērķis...
Lai mums visiem labi ripo!