Viss sākās ļoti sen, kad es piedzimu. Toreiz biju tādā šokā par notikušo, ka kādus mēnešus 10 vispār nevarēju parunāt...
Mūsu ģimenē savas mašīnas nav bijušas. Nekad. Nevienam... Man bija dzīves mērķis – GRIBU MAŠĪNU! Gribu, gribu, gribu! Laikam jau tapēc, ka gimenē tādas nebija...
Kā masn stāsta, bet es to pa miglu atceros, ka es pēc dārziņa gribēju uzreiz kļūt par šoferi. Man teica, ka esot jāmācās skolā uz ko esot atbildējis – pirmo klasi pabeigšu  un uz šoferiem, tad man teica, ka mazliet ģeogrāfija arī jāzina utt... Vārdu sakot pierunāja mācīties...
Gāja laiks, augu, bet gribējās stūrēt. Pirmo reizi attāla radinieka auto onkulim klēpī sēžot dabūju pagrozīt baranku  10 gadu vecumā. Viss bija izlemts – man būs mašīna!
Kā lai tiek pie tām, un iemācās braukt, ja ģimēnē tādas nau? Uzspīdēja laime, brālēns savu jaunības dienu skrūvēšanos ar močiem pārvērta par auto skrūvēšanu, vispirms ZAZi, tad VAZi... Tāds kā privāts serviss. Mani bija grūti pierunāt nepavadīt servisā brīvdienas un visu vasaru. Tur iepazinu dzelžus un iemācījos braukt ar auto, šādu - VAZ 21023.



Savulaik bija frāze – reku naudiņa, tur tālāk tirdziņš, āra karsts gribās kasti aļona. Ja nu kas – te ir auto atslēgas, lai nav baigi jāstipj... Ta nu sākās... Iemācījos pārvietoties pats ar auto... Bija gadi 14-15.


Tad kaut kādi bandīši atveda uz servisu AR 33 ar 4 karbiņiem. Ta mašīna izskatījās un gāja lopā! Tas bija pirmais bacilis.


Gāja laiks uz ielām parādījās pirmās 155. Es biju iznīcināts – neaizsniedzama mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Zināju, ka tādu var atļauties tik biezie & baņģugani.


Beidzot pienāca brīdis, kad arī nolkiku tiesības un tiku pie pirmā dīnstwāgena Opel Kadett 1,3 S Lāsīte ar lūku, un tajā laikā polulāro pretaizdzenamo Multi-T-Lock...

Pats piedzīvoju pirmo dumjo auto pašrocīgo uzburzīšanu un vēlāk pagalmā izsisto logu un nosperto maģonu... Durvju stikls bija dārgāks par maģonu... :@ Iepazinu tādas lietas kā termostats un ka ar 98 beņu ir izdevīgāk... Sākās pirmie stereossitēmas mikroluzlabojumi
Tad to auto nezkāpēc aizsūtīja uz šrotu. Tā arī nesaprotu kāpēc, jo vēl bija braucams un tā.

Tā vietā tiku pie viena no pirmajiem Latvijā pirktajiem un patiešām mazlietotajiem šitajiem.
Milzīgs, kravnesība, spoguļi tik lieli, ka var redzēt čuķ ne uz priekšu tajos un izmērs pārsniedz daudzu vecrīgas skatlogus... Bija dīzelis ar ļodzīgu gaitu, reizem esmu braucis garām straujākasm nogriešanās pagriezieniem, jo nebija uzticības ka nenovāko... Šajā auto tika panākts daudz labāks audio skanējums...

Tad nāca laiks bez auto jo mainīju darbu. Jaunajā darba vieta auto nebija vajadzīgs, jo kantoris Vecrīgā nozīmēja parikinga rēķinus...

Tad nāca jauns darbs un vajadzēja auto. Man vienmēr ir licies simpātisks vecais kantainais OOOO 90 quattro, jau vienu noskatīju top zustand stāvoklī (pārdeva kāds pensiks, kas to kopa Auto Rīgā), gandrīz iemaksāju rokasnaudu, bet tad... atvēru SM reklama un Jelgavā tika izlikts pārdošanai mans Drīmkārs AR 155. Nopirku gandrīz ta arī neizbraucis. Man pērkot piedāvāja nomainīt siksnu autiņam, kam ir ķēde...

Auto kalpoja godam, gadus 5 laikam... Tajā jau bija nopietnāka stereosistēma. Ko pārdevu kopā ar auto tamdēļ no ss.lv cenas 1400 EUR dabūu 2100 EUR... Nesen vēl mans auto visai saskumis ir manīts ficcukā

Tad man tika dīnstwāgens 147 Selespeed, jauns no salona. Nobraucu gadus 2, tad pēc jocīgas izpratnes par sataisītu garantijas problēmu – pēc plīsušas siksnas parādījās mežonīga eļļas ēstgriba – kā divtakteris, pārdevu atpakaļ autosalonam...

Visumā bija pat ļoto ok auto. Gāja labi, ja neskaita Selespeed gļukus, bija klima, ciešama stereosistēma un tīkams salons.

Šajā laikā zaļais 155 tika maz kustināts un kāda čoma draugiem profilbildē redzēju bildi, kur tam aiz muguras vaļēja auto durvju kņope. Čals zināms OOOO un 4x4 cienītajs, bet pie tāda auto. AR zinātājiem nav daudz jāredz no auto lai pazītu, ka tas nebija ne viens ne otrs... Uzprasīju, kas tad nu uz ko saņēmu atbildi, ka tādu čoms esot atvedis tikā uz pārdošanu.

Joka pēc uzprasīju, par cik ta tiek pārdots. Bija kaut kas ap 5000 EUR, un tas joks pēc brīža ķļuva par manu joku... Mazliet tika ieguldīts uzlabojumis, stereosistēmā utt. Vārdu sakot nedomāju pagaidām no šī auto šķirties...

Tākā zaļais bija pārdots, 147-tā atdota salonam vajadzeja un zirnekli bija (ir un būs) žēl pa ziemu triekt, tika palienēts spainis ar atsperēm trubīnī! Tik nosēdināts, ka ar ziemas 13” pilnprofilu riepām bija kā sēdināta taburete...
Aķis bija slikts, ziema auksta – bija problēmas. Stūres pastūža nebija. Vārsu sakot – dazi mēneši studentu laimes, līdz parādījās iespēja to nomainīt uz citu palienētu auto 156 2.4 ar 136 Zs.

Dieselpowā ar 136 Zs Gāja labi, bija komfortabli utt. Vispār auto bija.

Tad iepirku ziemai savu ķirsi,

kuru bija doma nopirkt vienai ziemai un pavasarī pirkt ko citu. Auto uzlauza manu sirdi un lēnām tas tika savests kārtībā un bija doma to turēt priekam un ziemai. Tad man to izīrēja „labi paziņas” un tas viss beidzās ar izziņu no šrota par noraksīšanu. Šim auto tāds liktenis nebija pelnīts...

Patreiz kādu laiku braucu un kādu laiku braukšu ar uzņēmuma īrētu šādu lamatu.

Vienkāršs dibenpārvietotājs, rij vairāk kā iet, nothing special, tikai nesaprotu kāpēc FL modelim jābūt nesmukākam par preFL?


_________________
in Busso we trust...

Ja jau visi, tad es arī izlikšu savu sarakstiņu.  
1. No tēva mantots Izh Kombi.

Man gan bija dzeltens ar bēšu "ādas" salonu.
2. Paša nopelnīta pirma mašīna. VW Jetta C 1.3

Baisi sarūsējis sapinis un eļļu arī ēda kādu 1l/100km
3. Dabūju par kapeikam "jaunu" bundžu un 1.6 motoru. Kādu laiku pavadīju, līdzīgi kā MartinsT, pa garāžu un rezultātā tapa... VW Jetta 1.6

Salīdzinot ar 1.3, likās ka iet lopā  
4. Un tad sākās.    Tika dzeltena pardota, jo radās aizdomas, ka TA vairs iziet bez miljona nesanaks.
Tālak elbee iedrošināts nosatīju Alfa Romeo 33 Imola

5. Tālak tad nāca jau elbee pieminētā Alfa Romeo GTV 2.0TS.

Baigi iepatīkās    un elbee viņa vairs nebija vajadzīga.
Ar šo masīnu es laikam nobraucu visilgāk, 5gadus. Tika lauzta, tasiīta un atkal lauzta ... beigās tomēr nācās šķirties.
6. Un tā es nonācu pie tagadējās alfa Romeo GTV 3.0V6

sakas man ar sitadu


 tad zigulis kas tika atvilkts majas izjaukts


kamer krameju kopa ziguli tikmer tika apmests uz vaka


tad naca zapinu laiks




talak jau sakas (kada seciba vairs nepateiksu)



kadi 3 sitadi golfi (2 tika noraktiti)

 audi 80 quattro



kad 80 tika pardots  sekoja tam audi  90

fiat


bija eskorts


esiti apmainiju pret tipo


masina kas man patika volvo 460 2.0 ar tomatkarbu

saraksts ir loti gars nevar visu atcereties
 ta tiri piemetot ko varu atcereties
zaz 3 gab.
moskvic 412 2 gad
moskvic 2140
vaz 2105
vaz 2106
audi 80 2gab
audi 90 2 gab
opel ascona
opel kadett 3 gab
vw golf mk1
vw golf mk2 3 gab
opel vectra 2 gab
opel omega
mazda 626 2 gab
volvo 460
ford sierra
ford escort
fiat uno
fiat tipo
alfa 155
mercedes 207 buss
reno 11 (pilnigas sausmas)
bmw 525 ar tomatu
vw pasat quattro
vobsem tas ko atceros
   gan jau ka kautko esu aizmirsis un lieki butu piebilst ka puse no sita saraksta tika sadauzita  


_________________
visa veida itāļu auto remonts un rezerves daļas 28397250

bija ari mopedi
1. suzuki katana  ar tosola dzesesanu utt. 110 km/h vareja izspiest pa taisnu celu (bilde ista)




 tadsekoja gilera runner tiesi tads ka bilde 125 kubi tacu registrets ka 50 kubigais




_________________
visa veida itāļu auto remonts un rezerves daļas 28397250

Pēdējoreiz rediģējis jansons Sat Aug 10, 2013 6:31 pm; pavisam rediģēts 1 reizi

tāda bija


_________________
i never finish anythi

Manu auto vēsture tāda ļoti īsa salīdzinot ar citiem šejieniešiem  

Mans pirmais auto līdzīgi kā Jancix bija Volkswagen Scirocco 89. gada GT II versija. Dikti patika un nopirku pirms vēl bija tiesības. Ieraudzīju, aizņēmos naudu no vecākiem un nopirku (palīdzēja tas, ka arī tētis savulaik par tādu bija sapņojis ). Pēc tam tik iestājos auto kursos. Toties bija sava mašīna uz kā mācīties  
Nobraukāju kopumā gandrīz 4 gadi un gāja jautri. Biju Scirocco klubā, piedalījos izstādē Auto Exotica. Kā autiņš super, bet nu tehniski...  
Iepriekš laikam bija pa laukiem braukts un nodzīts tas, tāpēc plīsa un plīsa. N-reižu paliku uz ceļa jo kad uzkarsa vienkārši motors izslēdzās un neiedarbojās   Ilgi nevarēja atrast vainu, kamēr atrada, ka benzīna sūknis pie vainas...



Nākošais auto bija pilnīgi savādāks. Tā kā bija gaidāms ģimenes pieaugums, tad vajadzēja auto, kur var bērnu beņķi ielikt. Un gribējās ko ekonomiskāku, tā kā izvēle krita uz Mazda 323F 96. gada ar parastu 1,5 benzīna bezmotoru  
Jau pēc pāris braukšanas gadiem tēmēju uz AR 156, bet nu finanses un krīzes laiks darīja savu un nobraucu beigās ar to auto gadus 6. Tehniski super autiņš. Nekas ekstra neplīsa. Reizi gadā neliela apkope, eļļas maiņa un viss.  



Bet nu šoruden saņēmos sev pirkt AR 156 Sportwagonu. Sāku jau meklēt sev tādu pa ss.lv un plačiem. Apskatījos vienu AR 159 Sportwagonu plikā komplektācijā placī, bet tā bija    Mazākais dīzelis, padārga, salons apbružāts, nav āda... nu tāda nekāda...
Bet tad pēkšņi pirms mēneša ieraudzīju sludinājumu, ka pa baigi labo ciparu tiek tirgota AR 159 SW ar 2,4 JTDm ļoti labā komplektācijā. Mans sapņu auto    
Tā nu vakarā aizskrēju apskatīt, nedēļa kamēr papīri noformējas un mašīna mana

Nu masinas es nemainu ka zekes tapec iss saraksts  
   Pirma mana masina bija gaisi zila 1984 gada 2.0 Mersedes Benz 190 - nopirku vinu 2004 gada -nobraucu ar vinu 1.5 gadus -auto bija taja laika ar pilnako komplektaciju -nevienu tadu vairs nebiju redzejis prieks ta gada -ieksa bija ka jauna -jo ieprieksejais saimnieks loti kopa auto -gan no iekspuses gan arpuses.Kad pirku -vienkarsi neskatijos ne uz GOLF ne uz ko citu -jo vini bija gandriz katram studentam
Bilde nav ista

Otro masinu nopirku 2005 gada 1990 gada Toyota Celica 2.0 16v GTI -nobraucu ar vinu 3 gadus -un no piekares neko nemainiju - iznemot 1 reizi mazos stabilizatorus. Loti labi turejas uz cela -gan uz taisnes gan likumos. Pat zel bija pardot - bet bija daudz jabrauka -un benzins gluva aizvien dargas - un ar manu brauksanas stilu paterins bija 13-15 litri uz 100km
Bilde ista

Ta ka mani vienmer vilka uz tam masinam -kuru na tik daudz(kad pirku nebija daudz -tagad palika daudz vairak )2008 gada nopirku 2000 gada Alfa Romeo 2.4 jtd. Pirksanas galvenais kriterijs bija  dizelis (jo stradaju uz ekskavatora _ un ka nopirku  -1 reizi pildiju uzpildes stacija )
Bilde ista

Nu tad no manis ar mana iisaa veesture



1997.gads mans pirmais drapaks 1978gada VAZ 21061 1,5 webernieks, luuka , vecaas troiks litaki, toneeti stikli Ar sho auto piedziivojumi par kuriem varetu graamatu uzrakstiit Tika izjaukst un nodots luuznos.



1999 gadaa tiku pie 1987 gada Audi 80 ar 1,8 karbuuzis , autinsh izturiigs, bet nu iet galiigi negaaja Peec manis veel bracaka paaris gadus ar vinu braukaaja un tad paardeva kauckur prom uz Eergliem varbuut veel brauc tagad



2002 gadaa iepirku savu liidz shim miilaako auto VOVO 850 2,5i 24V 1992gads , kaifs braukt, kugis riktiigs un  te arii tika sagrauta mana iluuzija par VOLVO izturiibu. Paardevu laikam par 700Ls, cik zinu nakamias iipashnieks pat gadu nenobrauca



2007 gads tiek iepirkta liellaiva Dodge Caravan 2,4 tomaats, tik probleemas cik ar sho autoo ir bijushas un veel ir nav bijushas ne ar vienu drapaku, neiesaku nevienam bet varbuut taa tik mana melaa striipa. Pārdaugavaa meetajas ar beigtu kaarbu.



un te nu man 2011 gadiijaas piepildiit sen lolotu sapni tiku pie drapaka ar 4x4 1991gada Isuzu Trooper 2.6i, kaste baigaa, bet man jau patiik

Visas bildes te https://plus.google.com/u/0/photos/112815959650927862983/albums/5693893815168415809

Pirmais bija Audi Coupe 2.0 GT  1985 gada izlaiduma «pārejnieks». (pirkts 1998. 1500$ - 2004. pārdots par 500 latiem)
5 cilindri, 120 zirgi un mežonīga grieze. Rūca skaisti, gāja labi, diemžēl tikai taisni. Vispirms tika sānslīdē iestādīts apmalītē. Pēc tam uz apledojuša ceļa līkuma nonesu ar viņu žogu. Pēc tam iestādīju traktorā JUMZ ar kausu, kas ziemā izgriezās priekšā. Auto tika praktiski iznīcināts. Tomēr tika pacelts un atkal kādu laiku brauca. Bez bampera gan, jo pārejnieka bampers (un arī lukturi) tolaik maksāja kosmosu, viņus visu laiku zaga. Tad, kad pie mājas arī man nozaga lukturus, auto tika iestumts garažā un izstumts tikai pēc kāda pusotra gada, kad atgriezos no Amerikas. Coupe tika atkal saremontēts un izskatījās tāds, kā bildē. Tika pārdots Purvciema urlām 2004. gadā, pēc pāris gadiem vēl redzēju braucošu, bet atkal jau ar citiem lukturiem. Meitenēm tas auto patika, man arī.



VW PAssat B3 1.9D 1991.g ar stūres pastiprnātāju. (2004; 1800eiro - 2010 ~150 lati)
Pēc Coupes, kas uz baigām ēda jau 14 litrus, nopirku 1991. gada dīzeļpasātu. Mēsls drausmīgs, nomainīju gada laikā visu piekari, visus amjus, salonā viss visu laiku lūza nost, pečkas regulācija čakarējās. Negāja nemaz (1.9 68 hp neturbo). Mašīna nonāca pie tēva, kurš vienkārši pofigā brauca, neko neremontēja, toties slavēja nonstopā (Viņam tai laikā bija Saab 9000, kas plīsa vēl vairāk). Tad tā mašīna nonāca pie brālēna, kas ar viņu veda sūdus. Tad tā mašīna nonāca Slokas metāla uzpirkšanas punktā un pērn tika norakstīta. Bildes nav. Nevienam tas auto nepatika, tagad reinkarnējusies kā sētas siets.



Alfa Romeo 155 1.7ts widebody 1995. g.ar stūres pastiprinātāju un elektriskajiem logiem priekšā (2005. ~1500eiro - 2006 ~1500 eiro)
Tad es nopirku Alfu. Nevis tāpēc ka man iekoda vīruss, bet gan tāpēc, ka atradu Frankfurtē 155 1.7 twinsparku ar 150 000 km un dažiem elektrdefektiem, bet par kapeikām. Pārdeva privātais, nobraukums bija īsts, salons, sterils. Pats aizbraucu pakaļ un savām rociņām atdzinu. Nobraucu gadu, nomainot lambdu un termostatu un bremžu klučus. Varbūt vēl šara tika atrestaurēta. Rārdevu altez, bet kur viņa tagad nezinu. Zinu, ka tika iestādīta tramvajā vienreiz, bet uzcelta. Man tas auto patika, citiem arī.



Alfa Romeo 156 2,4 JTD ar klimatu, pelēku ādu un koku, 1999. gada (2006 5800eiro -> 2007 ~5000 eiro)
Tad nāc 156 2.4 JTD. Gāja afigenna, degvielu neēda, toties visu laiku kaut kas plīsa. Viss, sākot ar piekari un beidzot ar ģeneratora siksnām (2-3x). Pēc gada ieguldījumiem pārdevu masculine, kas turpināja investēt, līdz iznīcināja motoru. Kas tagad, nezinu. Man tas auto patika, citiem arī.



Audi 80 B4 2.3i, 1993. gada, pliks (2006. 250 vai 300 lati - 2006 1000eiro)
Paralēli biznesam no mātes darba vietas izsolē tika nopirkts šitāds ar 2.3 5cyl. Kupi-prodaj sanāca ar līdz nagiem, jo auto bija totāls šrots un vajadzēja šo to saremontēt. Kaut ko ar bračku tomēr uzvārījām, pat neraugoties uz to, ka arī pircējs bija kārtējais perekups. nevienam nepatika.



Alfa Romeo 145 1.9 JTD 2000.g ar klimatu un 30 000km jo ap to laiku bija saplīsis spidometrs (2007. 1600 eiro -> 1600eiro laikam )
Krīzwāgens, ko nopirku neapskatot. Atnāca tas auto izvarots. 145 1.9 JTD azuro fantastico. Kaut kā pieremontēju, nomainīju salonu un ar zaudējumiem pārdevu. Nevienam nepatika.



Alfa Romeo 75, 2.0 TS 1989. gads (2008. 150 lati -> 2009. 150 lati)
75 es nopirku jo gribējās ko paskrūvēt garažā. Paskrūvēju. Pārdevu elbē, kas viņu izjauca.



Honda Accord Tourer 2.0i-vtec, ar xrenoniem un lietus sensoru, 2003. gada (2008. 11000eiro - līdz šim brīdim)
Accords tika nopirkts no drauga pēc azzuro fantastico. Praktiski bāzes modelis ar mazu nobraukumu par diezgan lielu ciparu. Neraugoties, ka reiz esot uzšķilts, braucis tikai pa Latviju un piederējis un arī šobrīd pieder cilvēkam, kam patīk iemīt pedāli, tas auto izturības ziņā ir fantastisks. Tā kā šādus auto šobrīd neviens nepērk neparcik, vienkārši braukšu ar viņu. Man tas auto patīk. Citi domā, ka viņš ir neglīts. Tai pat laikā es zinu, ka viņš ir ļoooti labs un man pohij


_________________
@Scmic

Līdz šim visi auto ir bijuši gadījuma pirkumi, alfu tik vienu esmu skatījis - nojātu 75-to stipri sen, bet tā ka ne arī neapfisti izpaužas, ieklabināšu es ar!

pirmais auto pēc tiesību iegūšanas 1998./1999. gadu mijā bija 23:00 vakarā nopirkts salātzaļa matēta kapeika (bilde ne mana):


vecais žīds soross ieskaitīja Ls 250, gribēju volgu, bet tajā dienā nevienu neatradu, tāpēc tika iepirkta kapeika par Ls 70.

braukājām uz valmieru slēpot un vēl šur tur, žigulis kā jau žigulis. vienreiz pēkšņi eļļa tecēja ne no motora, bet no bagāžnieka - jopcik, 5 l eļļas kanniņa izlijusi. kamēr tīrīju bagāžnieku, viens piedāvāja samainīt pret citroen cx
(bilde nav mana)



nebija skates, neko daudz nenobraucu, nojuka tam laikam stipri dārgā hidraulika, beigās iemainīju pret cd atskaņotāju un tumbām

pienāca vasara, bija jābrauc uz jūrkalni, steigā par Ls 450 tika iegādāts opel rekord 2.0,



salons plašs un komfortabls, viss pārējais tur bija slikti. pēc sāļās ziemas tur viss bija sapuvis, beigās ziepniekkalnā ar veiklu manevru noķēru sānos vienu eskortu.

nākamajā dienā ierados birojā ar mazliet apskrāpētu ģīmi, vārds pa vārdam, vakarā jau biju audi 100 īpašnieks



braukts tika daudz un aktraktīvi, bildē ir pēc vienas no priekšas apskādēšanām.
uz 1000 km ēda 0.5l eļļu, gada laikā nobraucu ~54k un eļļu tā arī nenomainīju. Tecēja radiators, lēju klāt reizēm ūdeni, reizēm tosolu, kaut kādā brīdī tas sasala, aprāvu zobsiksnu un salocijās vārsti. šiem motoriem it kā nelokoties, man salocījās

auto tika iemainīts pret briesmīgā stāvoklī esošu e28 525, kurš gana ātri tika nokauts




vēl kaut kādā brīdī tika nopirkta pobeda, secināts, ka braukšana ar to ir smags darbs, un, tā kā lielas vēsturiskas vērtības konkrētajam eksemplāram nebija, pēc mēneša pārdots tālāk.



e28 laikam tika piebeigts ~2002. gadā, pāris gadus laimīgi padzīvoju bez sava auto (motocikli, velo, motorollers, kantorvāgeni, nomasvāgeni, dāma ar auto un citi risinājumi), līdz 2005. gada rudenī salūza kāja un savajadzējās auto.

ss.lv uzliku filtru - auto ar automātu un skati šķirot pēc cenas. lētākais bija opel admiral, bet tā pārdevējs, uzzinot, ka esmu ar lauztu kāju, pateica, ka šis tomēr man nebūs īstais pārvietošanās līdzeklis. nākamais - e28 525e. 22:00 vakarā apskatīju, aizvedu pārdevēju mājās un uzreiz arī aizbraucu līksmot.



slīpi braucu slikti, tāpēc ik pa laikam ielidoju kupenās, vienā no reizēm visa priekša bija piedzīta ar sniegu un kaut kādā veidā uzvārīju motoru, galvā radās plaisa. bembelātu nopirka viens biedrs, sametināja galvu un nobrauca vēl divus gadus.

ziemas sestdienā bija jābrauc pie radiem, no rīta sarunāju ap 14:00 piebraukt pakaļ māsīcai, tik auto vēl nebija
trīs stundas vēlāk jau biju nopircis vektru 2.0 4x4





ne ar vienu auto tik bieži nebiju noracies kā ar to, jo visur vajadzēja iebraukt (man taču 4x4)   joki ta joki, bet ikdienā tomēr ar pilnpiedziņu manāmi patīkamāk.
prieki beidzās, kad nepamanīts tramvajs mēģināja iebraukt salonā.

~pusgadu laimīgs nodzīvoju bez auto, kamēr radās ļooti labs piedāvājums un uz 5 gadiem operlīzē tika paņemta 1.5d megāne. pirmais un vienīgais auto cenā virs mēnešalgas. aizrijaties jaunu mazauto cienītāji



bilde nav īstā, jo kaut arī ar šo auto nobraucu gandrīz 5 gadus, nav nevienas bildes kompī vai galerijās, pat pārdošanas sludinājumā liku svešu bildi, lai smukā izskatās

sākumā man tas auto ne pārāk patika, bet diezgan ātri iepatikās - tāds galēji utilitārs auto - netērē neko, puslīdz iet, var ielikt uz pusēm salokāmo dīvānu un aizvērt vāku. braucu ļoti saudzīgi, šķita, ka šitādu varētu lietot līdz pensijai, bet pie 60k nobraukuma viss kļuva sliktāk un brīdī, kad sāku to lietot normālā režīmā - vēl sliktāk.
pēc 5 gadu lietošanas uz šiltes bija ~130k, nebija nevienas veselas virsbūves detaļas (visur sīkas švīkas un buktes), priecīgs par atlikušo vērtību to nopārdevu, jo bankai ko tādu atdot būtu nereāli (nobraukums, defekti, piekāstas apkopes, utt).

vēl kādā brīdī tika iepirkta ņiva, bet ar sāniem paņemts stabs pārtrauca 4x4 izklaides



šajā laikā jau biju ievācies mājā un te nu auto ir nepieciešams visu laiku dažādu štruntu vadāšanai, tāpēc vēl pirms renis tika notirgots, iepirku no pazīstama e36 320.




bmw bija bez vanosiem, ēda daudz, gāja ne tā, kā gribētos (bija jāgriež), tika notirgots.

gribēju ņemt twingo, beigās tika iepirkta 1995. gada corsa labā stāvoklī:





gribēju ko mazu un ekonomisku, to arī dabūju, bet nu mazliet pārcentos

viss ir labi, izņemot skaņas izolāciju un jaudu. eksperimenti turpinās

ta sarakstam pievienojas sita

 un sakas veca dziesma jaunas skanas


jeb precizak mana 155 ir atgriezusies manas rokas    tomer ta masinite ir mega laba  


_________________
visa veida itāļu auto remonts un rezerves daļas 28397250

es nedaudz iespringu un atcereejos savu auto sarakstu kops 1989.gada:
1.    Zaz 968
2.    Vaz 2011
3.    Opel kadett
4.    Opel kadett
5.    Opel rekord
6.    Gaz 24
7.    Audi 80
8.    Kia sportage
9.    Opel omega
10.    Mazda 626
11.    Mazda 626
12.    Ford focus
13.    Peugeot 206
14.    Opel calibra
15.    Mitsubishi carisma
16.    Nissan primera
17.    Alfa romeo gt
18.    Mitsubishi outlander
19.    Lexus is200
20.    MB 160
21.    Citroen berlingo
22.    Alfa romeo 147
23.    Jaguar x-type
24.    Ford kuga
25.    Fiat doblo
turpinaaajums sekos......


_________________
Edgars

Nu un? Te taču nenotiek mērīšanās kuram vairāk....


_________________
'Quoconque Jeceris Stabit

Tas ir labi referencei. Mašīnas pirkšana ir zīmēšanās jebkurā gadījumā.


_________________
@Scmic