Ārpusē.
Liekas, ka te nav daudz ko izplūst. Visiem jau ar 159 viss tāpat skaidrs. Īsumā tik izklāstīšu savu subjektīvo viedokli. Dēļ tās jaunās priekšas es ģībstu
Nu ārkārtīgi skaista, agresīva un cēla tā sanākusi. Siluets profilā arī ir diezgan labs, ja vien uzliekam vismaz 17" riteņus (EUR 250 apmēram) un... šis nu ir tas gadījums, kad ir 100% skaidrs - melna vai sarkana. Citas krāsas šai mašinai NAV. Ja vien kāds nevēlas vienkārši nopirkt kādu nebūt mašīnu praktiskā pelēkā krāsā un, neko nesaprazdams, ir ieklīdis AutoItalia un tur nopircis sudrabotu 159
Katrā ziņā melna 159 ar xenonu pievērš sev diezgan daudz uzmanības. Nu ne tā kā Brera, bet uz to pusi ir...
Iekšā.
Jau vairākkārt esmu teicis, ka šis ir auto, kur man beidzot nekas nespiež uz ceļgaliem. Lieta tāda, ka man pie maniem nieka 188cm ir pagaras kājas, bet nepatīk, ja stūre ir par tālu. Līdz ar to, piebīdot sēdekli piemēram 166, izvelkot stūri līdz galam uz sevi tā, kā man patīk, lai jebkurā brīdī jebkurš stūres punkts ir aizsniedzams, nonāku pie tā, ka ceļgali praktiski jau spiežas panelī. 159 tā nav un tas bezgala priecē. Iekārtojamies sēdeklī, ieliekam savus regulējumus sēdekļa atmiņā. Paskatamies apkārt, aptaustam materiālus. Viss patīkami smaržo pēc jaunas ādas. Panelis utt. ir apšūts ar mīkstām plastmasām. Viss liekas gana klvalitatīvi. Ok, tas nav Audi, nedz arī Lexus, bet es teiktu, ka salona apdares kvalitātes ziņā starp 166 un 159 ir gandrīz bezdibenis. Šeit nedomāju apdares "bagātību" - 166 ir vairāk un skaistāka āda utml., bet 159 ir mazākas šķirbas starp salona paneļiem, nekustās sēdekļi, nekas (pagaidām :lol) negrab.
Daudz aprunātā alumīnija viduskonsole ir vērsta ieslīpi pret vadītāju, tādējādi radot gandrīz "kokpita" iespaidu. Vēl tā subjektīvi piezīmēšu, ka man personīgi tīri labi patīk tas panelis. Izņemot vienu lietu - spidometra un tahometra skalas. Mūsdienās tās diemžēl vairs nav ieliktas dziļi divās "akās", kā tas ir 156 piemēram, acumirklī uzvēdījot seno sacīkšu panākumu auru. Tomēr abu rādītāju šautriņas tradicionāli ir vērstas perpendikulāri uz leju, skalas ir labi pārskatāmas, eļļas, dzinēja temperatūru, kā arī degvielas līmeņa rādītāji ir viduskonsolē. Tā ka caurmērā tas cuore sportivo, kaut nedaudz, tomēr mīt kaut kur tai mašīnā.
Sēdpozīciju jau novērtēju kā labu esam. Stūre ir lieliska! Apvalka biezums - ideāls, diametrs - tuvu tam. Patīkams ādas apšuvums, reljefas "īkšķu" vietas satvērienam "bez desmit divi" - rokas gavilē. Ātrumpārslēga rokturis ir tāds nu... parasts. Es dotu priekšroku tradicionāli apaļajam bumbulim. Jebkurā gadījumā kaut kam mazliet lielākam. Pedāļu izvietojums, izmērs un forma pretenzijas neraisa. Sēdekļi ir labi, ja nu vienīgi pilnai laimei varētu būt mazliet dziļāki.
Klimata regulēšanā neiedziļinājos. Iespējams, kāds teiks, ka mikroskopiski simboliņi maziņā ekrāniņā, neko nevar saprast utt. Nu un? Pa 3 dienām pieskāros regulatoriem apmēram 2x. Lai pagrieztu siltāk vai vēsāk. Viss. Divzonu klimatkontrole darbojas tik neuzkrītoši un pārliecinoši, ka ekrāniņš un regulāciju iespējas neraisīja ne mazāko interesi.
Kad ir ieņemta vieta pie stūres, mēģinu apsēsties "pats aiz sevis" aizmugurējā rindā. Bez sevišķa komforta to var izdarīt. Savukārt apsēžoties pasažiera sēdeklī, iekārtojos pārliecinoši ērtam, garam braucienam un secinu, ka aiz manis var sēdēt tikai bērni un invalīdi bez apakšējām ekstremitātēm. Tomēr, salīdzinot piemēram ar 3-er BMW, vietas kājām nav īpaši mazāk, toties galvai un pleciem - uz izjūtu ir vairāk. Nospriežu, ka laikam varu atcerēties kādus 2-3 gadījumus padsmit gadu laikā, kad esmu sēdējis savas mašīnas aizmugurē un šis parametrs zaudē savu aktualitāti.
Pietiek! Kāds tad ir tas 2.2 gaitā???
Braucam.
Ielieku "atslēgu" ligzdā un spiežu "Start/stop" pogu. Neaizmirstam par sajūgu vai bremzi, pretējā gadījumā auto klusēs. Tas gan cītīgi to atgādina, skaidrā angļu valodā uzrakstot to borta datora ekrānā. 2.2 ierūcas ar tīri patīkamu skaņu. Akustiskais šarms kopš "vecajiem-labajiem" 4-cilindru dzinējiem neliekas nekur zudis. Turklāt priecīgu smaidu izraisa datora paziņojums, ka nākamais servisa apmeklējums jāveic pēc nepilniem 20000km.
Startējam. Jāsaka, ka nenācās viegli pierast pie sajūga - pedālis ir superviegls, bet ar lielu gājienu. Pierašanas lieta. Trešās dienas vakarā tas vairs nekādas grūtības nesagādāja.
Te nu nāk skumjākais visā stāstā. Tas 2.2 personīgi mani nepārliecina. Nemaz. Jā, tas ir izcili elastīgs. "Ceļ" no pašas tahometra skalas apakšas uzreiz un spēcīgi. Apdzīšana uz šosejas ir līdzīga kā dīzelim - 6. ātrums, 90km/h, piespiežam gāzīti un garām esam. BET... tas dzinējs ir garlaicīgs. Pat vairāk. Griezt to virs 5000rpm pat kļūst nepatīkami. Aizsteidzoties notikumiem priekšā vēl teikšu, ka brīvdienu brauciens ar ~50:50 šoseja:pilsēta mums iznāca ar ~10L/100km vidēji. Nekāda ekonomiska pamatojuma tātad šim dzinējam nav. 8 gadus vecs 166 2.5 v6 tādā režīmā apēd par nieka ~1/100km vairāk. Tā arī kopīgu valodu ar to neatradām. Parasts, normāls, varbūt pat 50-gadīgam cilvēkam labs, četrcilindru dzinējs. Nevienā brīdī nerodas pārliecība, ka šim tiešām ir fantastiski 185 zirgspēki. Turklāt dzinējs, kamēr nav pa īstam uzsilis, vibrē ne mazāk kā dīzelim. Par pēdējo gan jāsaka, ka to gandrīz nevar sajust.
Mazliet par gaitu. Man ļoti patika auto stingrība. Tas nav ciets kā GTV. Vienkārši ar katru nervu galu jūtams, ka pie virsbūves un ritošās daļas stingrības konstruktori ir rūpīgi strādājuši.
Pārsteidzošā kārtā ritošā daļa un piekare nelikās tik cieta, kā varētu gaidīt. Vārdu sakot gaitā 159 ir ļoti stingra, savākta, viengalbala konstrukcija. Tomēr pa bedrēm/bruģi praktiski nav novirzes no trajektorijas. Ceļa profils tiek "izstrādāts" rūpīgi un saprotami. Tai pašā laikā salonā valda klusums. Nekas nečīkst un negrab. Apkārtējie trokšņi iekšā iekļūst stipri mazāk kā tai pašai 166. Izaugsme kvalitātē ir skaidri jūtama.
Bet kas tad galvenais, kādēļ mums tās Alfas patīk? Pareizi! Līkumi!!! Esmu spiests ziņot, ka šis auto trajektoriju zīmēšanā noteikti spēj daudz vairāk, ja vien... ja vien standarta 16" riteņus nomainīsim pret 17 vai 18". Ar "muguras smadzenēm" refleksu līmenī ir skaidri jūtams, ka 159 "peld" riepu dēļ. Virsbūves un ritošās daļas parametri noteikti ir spējīgi turēt vairāk. Daudz vairāk.
Neliela atkāpīte. Brīvdienās iznāca piedalīties kādā pasākumā radu/draugu lokā. Un, aplūkojot 159, pirmo reizi mūžā neviens neteica neko pat attāli līdzīgu parastajiem ņirdzīgajiem iestarpinājumiem "un kāpēc itāliete?" vai "phe! katrā ferrari iekšā dzīvo maziņš fiatiņš" utml. To var izskaidrot divējādi. Latvieši kļūst atvērtāki un mazāk ierobežoti stereotipos (maz ticams). Vai otrs... FIAT koncerns pāriet citā kvalitātē, ar ko arī var izskaidrot piemēram Grande Punto panākumus Eiropā.
Rezumējam.
Plusus un mīnusus neskaitīšu. Katrs grib ko citu no sava auto un katram ir savas prioritātes.
No savas puses atbildēšu tikai uz jautājumu "vai 159 2.2 ir cuore sportivo?"
Atbilde: jā! Tas, protams, nav vibrējošs, skaļš, agresīvs "spainis". Bet kurš auto gan mūsdienās tāds ir?
No savas puses varu teikt, ka, ja Alfists grib sev kvalitatīvu, skaistu un oriģinālu ikdienas auto parastā mainstream "gada auto" vietā, tad par šo cenu nekas labāks vienalga nesanāks. Lexus IS250?
Paldies! 159 salonā es jūtos 159x labāk, mājīgāk un varbūt pat ērtāk. Turklāt to IS250 nu jau ir kā negrieztu suņu ielās. BMW 3-er? Ar to Nissan pakaļu? Par 1,5-2x lielāku cenu? Nē.
Tā ka... pēc šīs nedēļas nogales ir skaidrs, ka tā ir mana mašīna. Ar 1.9JTDm
Tagad ir uzdevums (tm)
SmartFeed