Bļe, kāda bija Tallinas šoseja
Stundu atpakaļ ~ 50 km no Rīgas acu priekšā nošķīlās reno megane.
Pats braucu kolonnā kā pēdējais, ~ 150 - 200 m distance. Pirms manis meičas no reņa (divas igaunietes) sēdēja fūrei ciešākā astē
. Kaut kas priekšā novibrēja, fūre piebremzēja un izleca ārpus špūres - resp. sakūla baigo putru uz ceļa. Igauniete pati sev bija atņēmusi vienīgi pareizo manevra iespēju – dot gāzi un lauzties cauri tai putrai. Tā vietā viņai nācās smagi bremzēt. A ceļš kā ieziepēts...
Viņu sasvieda pa labi, no tā viņa iztaisnojās, bet pārāk dūšīgi – apgriezās pa 180 grādiem, kādu brīdi mēs pat varējām braukt viens otram acīs skatoties
(es gan šajā brīdī izmisīgi cīnījos lai pats paliktu uz ceļa un mēģināju saprast pa kuru pusi būs viņa jāapbrauc), bet viņa tomēr „izvēlējās” ievilkt kreisajā grāvī. Grāvis ~ 2 m. Ieeja uz deguna (purns lupatās
) un beigās uz ratiem, ar purnu uz Igaunijas pusi.
Piestāju, pārbaudīju vai abas veselas. Kustējās, runāja sakarīgi. Izvilku no grāvja, izsaucu policiju. Piedāvāju aizvest uz Rīgu. Tajā brīdī piebrauca džeks, kurš viņām piedāvāja savā mašīnā sagaidīt policiju. Viņas izvēlējās palikt
Meičas tādas – žurksuņu pārnēsātājas
. Jaciņas knapi pāri pupiem, plānas, plānas
. No stresa un aukstuma kā viņas vibrēja
. Imo tam čalim tikai bija viegli jāpiespiežas, lai sanāktu