Mani sauc Valters.
Mans pirmais auto bija AR 156 2.0 TS melnā krāsā ar velūra salonu un koka stūri ar vidus konsoli.
Bij` tā, ka pienāca laiks pirkt auto un skatījos visādu brīnumus. Tai sarakstā atradās Volvo, SAAB, Audi. VW, BMW.....
Bet tad Auto Foto ieraudzīju Alfa Romeo 156 1.9 JTD 99. gada sudraba krāsā. Aizbraucu apskatīties un notika tā, ka
. Iesēdos salonā, aizvēru durvis, dzirdēju tikai savu elpu, kura kļuva straujāka un straujāka un atkal bija
. Td es teicu, ka noteikti vēlos ar šo auto izbraukt. Hmmm... Sāku braukt un man tā Alfas gaita momentā iepatikās - precīza, paklausīga, visas manas liktās darbības izpildīja precīzi kā vēlējos. Es sapratu, ka šīs markas auto būs manējais.
Atgriezies placī es apskatīju visus defektus, piem., nestrādājošie pagrizieni kā arī avārijas gaismas (laikam relejs bij` nobeidzies) un arī rocenes suporti bija tā ieauguši, ka nevarēja par rokturi pa 2 mm izkustināt. Tad tika pacelta uz pacēlāja un izbaudītas bukses, un palukti, vārdu sakot, tika visa pārbaudīta manu acu klātbūtnē. Es tā kā pierakstījos uz šo auto, bet ar domu, ka paskatīšos vēl kādu. Tad jaunā Auto Foto žurnālā ieraudzīju citu, melnu 156 tikai ar 2.0 TS dzinēju. Aizbraucu apskatīties, nestrādāja kondiķis, jo truba bija caura, bet pārējais viss bija redzami ok. Izbraucu un sapratu, ka gribu šo. Sazvanīju, sarunāju, ka to sudraba neņemu, jo tur vēl jātaisa tie releji utt. un nopirku melno Nero Alfu. Protams, viss pēc 3h kļuva ļauni. Vnk. noklapēja motors. Un tā, šņorē tika vilkta uz Lubānas ielu kur arī tas auto tika pilnībā savests kārtībā. Varētu pat teikt, ka šis gadījums kalpo par tādu kā morāli. Ne vienmēr tas, kas izsktās slikti, arī ir slikti, salīdzinot melno ar sudraba.
Ar melno es nobraucu gandrīz 3 gadus, no kuriem kādi 6 mēneši ir pavadīti servisā dēļ dzinēja, kārbas un kartera remontiem. Karteris bija sists divas reizes, motors tika taisīts vaļā un ciet 3 reizes (1. reize nopērkot, 2. reize pēc kartera uzsišanas pazaudēju līmeni, 3. reizi, veicot otrās reizes remontu, nenomainīja gredzenus un turpināja rīt eļļu, līdz ar ko tika nomainīti arī tie un tad vēl kārbai zobrati ar gultni mainīti 1 reizi. Vārdu sakot, ar to auto man smagi nepaveicās.
Tagad esmu iegādājies AR 156 2.5 V6 24V dzeltenā krāsā, kaifoju katru reizi piespiežot pedāli par to, cik tā viegli tagad uzsāk gaitu, par skaņu kas nāk no dzinēja, nedeg neviena kontrollampiņa, kas norādītu, ka kaut kas nestrādā kā arī ir sevisa grāmatiņa ar visu vēsturi līdz tā mašīna tika nodota tirgošānai. Pēdējā pārbaudes apskate Šveicē ir šā gada martā, tā kā patīkami, ka ir tādi rūpīgi saimnieki. Protams, ir tāda lieta kā caurs izpūtējs, nedeg viena miglinieka lampiņa, klabēja augšējie plaukti, bet, protams, ka tas viss ir sīkums. Perfektu auto pārdošanā vienkārši nenonāk, ja vien tā nav bijusi īstam Alfas entuziastam un mīlētājam, kurš vnk. nolēmis iegādāties sev citu jaunāku Alfu vai arī citu modeli.
Gari sanāca, bet ko darīt, ka gribējās izkratīt sirdi?!?
_________________
SPecial Executive for Counter-intelligence, Terrorism, Revenge and Extortion
Meklēt
SmartFeed
